Kopienas saliedētība un kolektīvā atbildība - “Dugnad” izpēte pieredzes apmaiņas braucienā Norvēģijas ziemeļos

Kopienas saliedētība un kolektīvā atbildība - “Dugnad” izpēte pieredzes apmaiņas braucienā Norvēģijas ziemeļos

Kad 2024. gada novembra vidū Aktīvo iedzīvotāju fonds izsludināja pieteikšanos pieredzes apmaiņas braucienam par kopienas iesaisti Norvēģijas ziemeļos, nevilcinoties pieteicos, jo ļoti uzrunāja piedāvātā brauciena programma un jēdziens “Dugnad” – cilvēki no sirds iesaistās savu kopienu veidošanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Darbs sabiedrības labā prasa enerģiju un motivāciju, un gada nogalē pieredzes apmaiņas brauciens uz Norvēģiju nāca kā dāvana, kas sniedz iedvesmu un motivāciju pa solītim turpināt iesākto. 20 gadu laikā biedrība Lauku partnerība “Lielupe” ir kļuvusi par nozīmīgu atbalstu Jelgavas novada iedzīvotājiem, palīdzot īstenot uzņēmējdarbības un sabiedriskā labuma projektus, piesaistot Leader finansējumu. Bet Leader iniciatīva nav stāsts tikai par projektu īstenošanu – jau vairākus gadus skatām un darbojamies plašāk, runājot par kopienas iesaisti dzīves kvalitātes uzlabošanā. Esam radījuši iniciatīvu Kopdare, kurai jābūt dzīvai, lai tā būtu efektīva. Tā ir būtiska iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā. Šī iniciatīva aicina iedzīvotājus aktīvi iesaistīties sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā, veicinot komunikāciju kopienā un ar pašvaldību. Ir ieguldīts darbs, izstrādājot iedzīvotāju padomju nolikumu, lai Jelgavas novada pagastos stiprinātu vietējo kopienu interešu pārstāvību un veicinātu iedzīvotāju savstarpējo sadarbību kopējam labumam. Lai pēc iespējas vairāk izjustu kopienas darba būtību un jēgu, personīgi iesaistos sava dzimtā Svētes pagasta iedzīvotāju padomē.

Dugnad tiešā tulkojumā nozīmē atbalsts, palīdzība, brīvprātīgais darbs, taču šis jēdziens ietver arī noteiktu filozofiju attiecībā uz savu kopienu.  “Dugnad” tradīcija ir dziļi iesakņojusies Norvēģijas kultūrā kā solidaritātes un kopienas vērtību simbols, un veicina kopības sajūtu un savstarpēju atbalstu. Šķiet, ka norvēģiem jautājumi: “Kāpēc jūs to darāt? Kur jūs tam atrodat laiku? Kā piesaistāt brīvprātīgos? Kā pierunājat biedrus iesaistīties?” liekas pašsaprotami, jo viņi strādā un rīkojas, velta laiku savu bērnu labklājībai un kopienas stiprināšanai.

Pieredzes brauciena laikā ikvienā apmeklētajā iestādē un organizācijā sastapām viedus vadītājus, darbiniekus un brīvprātīgos, kuri ir lepni par savu darbu. No viņiem izstaro augsts pašvērtējums un dziļa pārliecība par sava darba jēgu un nepieciešamību.

Haštades pilsēta ar 25162 iedzīvotājiem ir Haštades pašvaldības Trumses apriņķa centrs (https://www.halogaland-friluftsrad.no/). Pateicoties pašvaldības skaidram redzējumam, mērķtiecīgai attīstības stratēģijai un integrācijas politikai, pašvaldība attīstās un iedzīvotāju skaits pieaug. Pilsētai ir stabils iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā. Kā atzīst Haštades pašvaldības vicemērs Espens Andrē Ludviksens (Espen Andre Ludviksen): “Visas globālās un nacionālās tendences sasniedz mūs – urbanizācija, globalizācija, demogrāfija. Mazā pilsētā nekas nenotiek pats no sevis – ir jāstrādā papildus. Sadarbība un alianšu veidošana ir atslēga: politiski, reģionāli, pašvaldības, valsts, privātais sektors un brīvprātīgie. Mazpilsētas priekšrocība &ndash mēs pazīstam viens otru un varam viegli mobilizēties un sadarboties dažādos līmeņos. Vienā virzienā.”

Haštade tiek raksturota kā pilsēta, kas apvieno mūsdienīgu tehnoloģiju, zaļās iniciatīvas un sabiedrībai draudzīgu attīstību. Tā koncentrējas uz līdzsvaru starp modernizāciju un vietējā mantojuma saglabāšanu. Pilsētai raksturīgs optimisms un kopienas saliedētība, kas tiek veicināta ar ilgtspējīgiem un iekļaujošiem attīstības plāniem. Pilsētas mērķis ir kļūt par dinamisku, kompaktu pilsētu, kas piedāvā augstu dzīves kvalitāti iedzīvotājiem un piesaista jaunus talantus.

Iedzīvotāji aktīvi piedalās pilsētas attīstības plānošanā, pašvaldība organizē publiskas diskusijas, aptaujas un projektus, kas veicina kopienas saliedētību un atbalsta bērnu un jauniešu iesaisti. Par nozīmīgu Haštades identitāti kļuvuši mākslas projekti un kultūras iniciatīvas, piedāvājot radošu platformu vietējiem māksliniekiem un saliedējot sabiedrību ar pieejamiem mākslas un kultūras pasākumiem. Liels uzsvars tiek likts uz daudzveidīgām publiskām vietām un brīvā laika aktivitātēm, piemēram, parkiem, veloceliņiem un pastaigu takām, lai veicinātu aktīvu dzīvesveidu un iedzīvotāju sadraudzību.

Várdobáiki Sāmu Kultūras Centrā (https://www.vardobaiki.no/) tikāmies ar centra un arī Sāmu kultūras pārstāvi, kura neapšaubāmi lepojas ar savas tautas skaudro vēsturi. Stāsta noslēgumā mums bija iespēja rokās turēt un tuvumā aplūkot kaklarotu, kas Sāmu kultūrā simbolizē dabas cieņu un harmoniju. Várdobáiki Sāmu Kultūras Centrs aktīvi strādā, lai saglabātu savu kultūru un valodu. Tas ir nozīmīgs reģionālais centrs, kas veltīts sāmu valodas, kultūras, vēstures un sabiedriskās dzīves saglabāšanai un attīstīšanai Dienvidtromsas un Ziemeļnorlandes reģionos. Svarīga centra darbības daļa ir valodas saglabāšana, piedāvājot sāmu valodas apmācības un resursus, lai veicinātu valodas lietojumu ikdienas dzīvē un nodrošinātu tās nodošanu nākamajām paaudzēm. Centrs uztur muzeju, kas glabā vēsturiskus priekšmetus, stāstus un leģendas par sāmiem kā ziemeļbriežu audzētāju kultūru.

Evenes apkaimes brīvprātīgo centrā (https://evenes.frivilligsentral.no/) tikāmies ar divām enerģiskām kundzēm, kuras mūs sagaidīja mājīgās, Ziemassvētku noskaņu radošās telpās ar ceptām vafelēm un norvēģu tradicionālo gardumu un lepnumu – brunost (brūno sieru). Brīvprātīgo centrs ir daļa no valsts mēroga tīkla, bet darbojas ciemā ar dažiem simtiem iedzīvotāju un kalpo kā kopienas centrs. Tajā rīko pasākumus, piemēram, kopienas tikšanās, kafijas rītus un citas aktivitātes, lai veicinātu socializēšanos un iedzīvotāju iesaisti. Tas palīdz mazāk aizsargāto grupu atbalstam un sniedz emocionālu atbalstu grūtā brīdī. Centrs nodrošina platformu, kas savieno brīvprātīgos ar cilvēkiem un organizācijām, kuriem nepieciešama palīdzība ikdienas atbalsta nodrošināšanai. Tas veicina vienotību sabiedrībā, piedāvājot vietu, kur iedzīvotāji var tikties un sadarboties, kā arī nodrošina apmācības un atbalstu brīvprātīgajiem. Potenciālie brīvprātīgie var norādīt savas intereses un prasmes, lai palīdzība tiktu sniegta jomās, kur tās visvairāk nepieciešamas.

Evenes brīvprātīgo centra misija ir vienkārša un iedvesmojoša: ”Ikvienam ir kaut kas, ko dot, un ikvienam reizēm nepieciešama palīdzīga roka. Mēs dedzīgi ticam, ka cilvēki var satikties un bagātināt cits citu. Ieguldot brīvprātīgu darbu, tiek radīta jauna jēga dzīvei.”

Haštades brīvā laika centrā (https://www.harstadfritidssenter.no/) iepazināmies ar Jauniešu mājas piedāvātajām aktivitātēm un pašu veidoto radio staciju. Brīvā laika centrs ir tikšanās vieta, kas piedāvā dažādas aktivitātes, tostarp radio raidījumu un podkāstu gatavošanu, datorspēles, mūziku, vizuālo mākslu, drāmu, dejas un daudz ko citu. Tas ir bērniem un jauniešiem radīts resurss, kur attīstīt radošumu, iegūt jaunas prasmes un satikt domubiedrus. Centrs iesaista arī brīvprātīgos, sniedzot iespēju palīdzēt jauniešiem attīstīt prasmes radio vadīšanā, mākslā, mūzikā un citās jomās.

Radio Harstad (https://www.radioharstad.no/) ir unikāla, jauniešu vadīta radiostacija Haštadē, kas piedāvā jauniešiem iespēju iesaistīties radio veidošanā, attīstot tehniskās un radošās prasmes. Tā nodrošina praktisku pieredzi mediju jomā, ļaujot jauniešiem apgūt radio tehnoloģijas, kļūt par programmu vadītājiem, intervēt māksliniekus un darboties sociālajos medijos un žurnālistikā, veidot raidījumus vai podkāstus par sev interesējošām tēmām.

Protams, pieredzes apmaiņas dalībnieku vidū īpašu apbrīnu izpelnījās modernā datorspēļu klase, kas, iespējams, Latvijā izraisītu plašas diskusijas par tās nepieciešamību – sākot no ļoti atbalstošiem viedokļiem līdz skeptiskiem un noraidošiem argumentiem. Tomēr Haštades brīvā laika centrā šī mūsdienīgā un inovatīvā datorspēļu klase izceļas kā būtisks resurss, kas ne tikai attīsta digitālās prasmes, bet arī veicina sociālo mijiedarbību. Datorspēļu klase piedāvā plašu iespēju klāstu – no jaunākajām tehnoloģijām līdz retro spēlēm, kā arī aprīkojumu ar 3D printeriem, kas paplašina dalībnieku radošās izpausmes un rosina jaunradi.

Tikšanās Haštades handbola klubā – HHK (https://harstadhk.no/) spilgti ilustrēja “Dugnad” vērtības. HHK nav tikai sporta klubs – tā ir kopienas sirds, kuras pamatā ir vērtības, iekļaušana un sadarbība. Kluba panākumi un pastāvēšana ir iespējami, pateicoties brīvprātīgo darbam, kā arī aktīvai dalībnieku un viņu vecāku iesaistei. Kluba valdes locekļi ir īsteni patrioti, kas ar lepnumu uzsver kluba vēsturi un ģimeniskās vērtības. HHK balstās uz kopīgu vērtību un uzskatu ievērošanu, dalībnieku aktīvu līdzdalību un vēlmi veidot kluba nākotni, apzinoties to kā nozīmīgu kopienas identitātes daļu. Kluba dibinātāji joprojām ir aktīvi, sniedzot ieguldījumu tā attīstībā, un reiz pievienojoties klubam, dalībnieki bieži vien paliek tā daļa uz ilgu laiku. Klubā aktīvi iesaistās vecāki, bijušie spēlētāji un goda locekļi, kas veido ciešu kopienas saikni.

HHK vērtības tika uzsvērtas arī kluba vadības prezentācijā: “Handbola kluba mērķis ir nodrošināt bērniem un jauniešiem drošu un veselīgu brīvā laika pavadīšanas iespēju, kā arī būt pozitīvam ieguldījumam drošas bērnības apstākļu radīšanā, vienlaikus apzinoties savu sociālo atbildību vietējā kopienā. Tas ir vairāk nekā tikai sports – tas veido labus spēlētājus un labus cilvēkus.”

Caur sportu HHK attīsta un veicina šādas pamatvērtības:

• Klubs ir atvērts visiem. Mēs esam iekļaujoši un toleranti.
• Mēs esam komandas spēlētāji, kas atbalsta, stiprina un palīdz citiem.
• Mēs stingri iestājamies pret iebiedēšanu un rasismu.
• Mēs atzīstam citus un paši tiekam atzīti.
• Mēs spēlējam godīgi – gan laukumā, gan ārpus tā.
• Mēs tiekam sadzirdēti, klausāmies un cienām cits citu, kā arī pieņemtos lēmumus.
• Kluba sauklis “Kopā mēs esam stiprāki” precīzi atspoguļo tā filozofiju un darbību.

Papildus tradicionālajam sporta darbam HHK īsteno iekļaujošu aktivitāšu programmu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piedāvājot regulāras nodarbības, turnīrus un vietējos pasākumus. Klubs piesaista sponsorus un ir izveidojis fondu, kas nodrošina finansiālu un sociālu atbalstu, piemēram, palīdzību ar dalības maksām, ceļa izdevumiem un ekipējumu.

“Dugnad” princips ir obligāts visiem kluba dalībniekiem, taču to iespējams īstenot dažādos veidos. Ģimenēm, kas aktīvāk piedalās brīvprātīgajā darbā, tiek samazinātas kluba izmaksas. Brīvprātīgais darbs ietver plašu aktivitāšu klāstu – kafejnīcu vadīšanu un vafeļu cepšanu sacensību un turnīru laikā, dalību Ziemassvētku tirgus organizēšanā un dažādu preču pārdošanu. “Dugnad” veido kopības sajūtu un stiprina kluba saikni ar vietējo kopienu.

Viena no pēdējām tikšanām un prezentācijām notika ar Norvēģijas pārgājienu asociāciju DNT Harstad og Omegn (https://www.dnt.no/dnt-der-du-er/dnt-harstadog-omegn ), kas ir brīvprātīga organizācija un daļa no Norvēģijas Tūrisma asociācijas. Šīs asociācijas galvenais mērķis ir veicināt aktīvu un pieejamu āra dzīvesveidu, piedāvājot daudzveidīgas iespējas dabas baudīšanai. Haštades pārgājienu asociācijas nodaļa pārvalda un uztur astoņus kalnu namiņu kompleksus, kas nodrošina drošas un ērtas naktsmītnes dabas mīļotājiem. Turklāt organizācija strādā pie pārgājienu un slēpošanas maršrutu izstrādes un uzturēšanas, lai padarītu dabas teritorijas pieejamākas un garantētu drošu pārvietošanos. Asociācija organizē arī dažādus pasākumus un aktivitātes, piemēram, pārgājienus, kursus un seminārus, lai veicinātu aktīvu dzīvesveidu un izglītotu sabiedrību par dabas vērtībām.

DNT Harstad og Omegn darbības pamatā ir brīvprātīgie, un ikviens tiek aicināts piedalīties dažādās aktivitātēs, piemēram, kalnu namiņu un maršrutu uzturēšanā vai palīdzībā pasākumu plānošanā un īstenošanā.

Pieredzes apmaiņas noslēgumā mēs viesojāmies Haštades pamatskolā, kas uzreiz pārsteidza ar savu atvērtību, draudzīgumu un kārtību. Ieejot skolā, uzmanību piesaistīja siena, uz kuras izvietoti 55 dažādu valstu karodziņi ar tulkotu vārdu “Sveiki” katrā valodā, kas simbolizēja cieņu pret kultūras daudzveidību un iekļaujošo skolas vidi. Pirmās klases skolēni mūs sirsnīgi sveica, vienotā balsī korī uzsaucot: “Sveiki!” latviešu valodā, kas lika smaidīt ikvienam no mums. Skolas atmosfēra bija īpaši pozitīva un dzīvespriecīga. Starpbrīžos skolēni ar prieku pavadīja laiku ārā. Aukstums viņus neatturēja, jo bērni vienmēr bija ģērbušies laikapstākļiem atbilstoši, un tas, šķiet, ir pašsaprotami. Skolotāji, ar siltu smaidu sejās, apliecināja savu patieso attieksmi pret darbu – viņiem pat nevajadzēja skaļi teikt: “Es ļoti mīlu savu darbu.” Viņu mirdzums acīs un rūpes par bērniem to paveica viņu vietā.

Ļoti saturiski bagātās programmas laikā, dažos brīvajos brīžos agros rītos vai vēlos vakaros, bija iespēja izbaudīt Norvēģijas ziemeļu dabu. Uzkāpām Gansåstoppen virsotnē, no kuras paveras skats uz Haštadi, kā arī īsā auto izbraukumā apmeklējām Grytøya, Sandsøya un Bjarkøya salas. Neliela daļa no mūsu grupas drosmīgi devās vakara pārgājienā kalnos, savukārt pavisam nelielā kompānijā devāmies pilsētas pārgājienā, lai apskatītu TV torni, ierīkoto atpūtas vietu un naksnīgo Haštadi. Norvēģijas ziemeļos bija iespēja piedzīvot gan spēcīgu lietu, gan sniega vētru. Lai arī ziemeļblāzmu neredzējām, mūs priecēja perlamutra mākoņi un polārās nakts gaišie mirkļi.

Ko es paņēmu ceļamaizē? Vērtīgas atziņas, iedvesmu un motivāciju turpmākajam darbam gan partnerībā, gan sava pagasta iedzīvotāju padomē:

• Ir jāstiprina brīvprātīgā darba kultūra, pieņemot to kā sabiedrības normu un nozīmīgu ieguldījumu kopējam labumam vai sociālo saikņu veidošanai.
• Jāveicina uzticēšanās, atvērtība un iesaiste, kas norvēģiem šķiet dabiska, bet mums vēl jāmācās, īpaši cieņpilna komunikācija.
• Jelgavas novadā nepieciešams attīstīt kopienu centru izveidi, sadarbojoties ar iedzīvotāju padomēm, biedrībām un uzņēmējiem, kā arī sākt idejas virzīšanu par Kopienu fonda izveidi.
• Ir svarīgi dalīties ar pozitīviem piemēriem un stāstiem par cilvēkiem, kuri ar brīvprātīgā darba palīdzību ir īstenojuši nozīmīgas pārmaiņas.
• Jāveido ciešāka saikne starp kopienām un pašvaldību.
• Nepieciešams turpināt sniegt atbalstu un veicināt izpratni par viedo ciemu nozīmi un to attīstības redzējuma izstrādi.

Šīs ir tikai dažas atziņas, un zinu, ka dažādās darba situācijās un kopienas pasākumos vienmēr atcerēšos Norvēģijas “Dugnad” principu un viņu pašsaprotamo iesaisti un līdzdalību sabiedrības labā. 

Ļoti lielu paldies saku Aktīvo iedzīvotāju fondam par šo sniegto iespēju, personīgi grupas vadītājam Ansim Bērziņam un visiem pārējiem grupas dalībniekiem, savas vietas patriotiem un kopienas atbalstītājiem! Liela pievienotā vērtība ārvalstu pieredzes apmaiņas braucieniem ir arī jaunu kontaktu un draugu iegūšana Latvijā!

Pieredzes brauciena norisi finansēja Norvēģija, Islande un Lihtenšteina caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds” un tās divpusējās sadarbības apakšprogrammu.

Līga Švānberga
Biedrības Lauku partnerība “Lielupe” vadītāja