Septembrī Jelgavas novadā notika praktisko restaurācijas un amatniecības darbnīcu cikls, kurā trīs dienu garumā dalībniekiem bija iespēja iepazīt un praktiski apgūt stikla apstrādes un krēsla polsterējuma tapsēšanas prasmes.
Darbnīcas norisinājās 14., 18. un 19. septembrī, un tajās kopumā piedalījās 24 dalībnieki - amatniecības un restaurācijas interesenti, restaurācijas skolas audzēkņi, muzeju darbinieki, kultūrvēsturisku ēku un muižu īpašnieki un citi interesenti, kuri iegūtās zināšanas varēs izmantot gan profesionālajā darbībā, gan kultūras mantojuma saglabāšanā.
14. septembrī Svētes pils amatnieku darbnīcā stikla mākslinieces Ilzes Apines vadībā norisinājās stikla dekoru izgatavošanas darbnīca.
Tās pamatā bija neparasts materiāls - Svētes upē atrastas stikla pudeles, kurām darbnīcā tika dota jauna dzīve. Pudeles iepriekš tika termiski apstrādātas un saplacinātas stikla kausēšanas krāsnī, bet praktiskajā nodarbībā dalībnieki tās papildināja ar gravējumiem un citiem dekoratīviem elementiem. Par vienojošo tēmu kļuva ūdens un upe, stiklā iegravējot arī zivju motīvus.
Darbnīca ļāva ne tikai izmēģināt stikla apstrādes paņēmienus, bet arī paskatīties uz šķietami savu laiku nokalpojušu priekšmetu kā uz daļu no vietas stāsta un materiālu, kam iespējams piešķirt jaunu nozīmi. Ar savu pieredzes stāstu dalījās arī biedrības “Novada mantojums” vadītāja Mārīte Bahromkina.
18. un 19. septembrī notika krēsla sēdekļa polsterējuma un tapsējuma veidošana.
Darbnīcas pirmajā dienā dalībnieki apmeklēja Zemgales restaurācijas centru Jelgavā, kur tuvāk iepazina metāla, tekstila, stikla un keramikas restaurācijas darbu norisi ikdienā. Pēc tam praktiskais darbs turpinājās Restauratoru namā, Zaļenieku pagastā mēbeļu un citu interjera priekšmetu restauratores-vecmeistares Baibas Leitlantes un restauratora asistentes Agritas Reinvaldes vadībā.
Tradicionālais krēsla polsterējums ir vesela zināšanu pasaule. Tehnika, ko pazīstam kā klasisko tapsējumu ar nošūtu un formētu sēdekli, attīstījās 18. gadsimta sākumā. Atšķirībā no mūsdienās plaši izmantotajiem sintētiskajiem putu materiāliem tradicionālā polsterējuma veidošanā izmanto dabīgus materiālus - jūraszāles, liepu lūkus, zirgu astrus, presētu kokvilnas vati un citus materiālus.
Divu dienu laikā dalībnieki soli pa solim praktiski apguva džutas lentu un tapsējuma pamatnes veidošanu, pusmīkstā polsterējuma izveidi un formēšanu, polsterējuma nošūšanu un virsslāņa uzlikšanu.
Šāds darbs prasa precizitāti, pacietību un izpratni par katra materiāla īpašībām. Vienlaikus dalībniekiem bija iespēja redzēt un pašiem izmēģināt darba paņēmienus, kurus nav iespējams pilnvērtīgi apgūt tikai no teorētiska apraksta - būtiska ir meistara pieredze, roku darbs un zināšanu nodošana praksē.
Darbnīcu cikla lielākā vērtība bija iespēja praktiskā darbā nodot tālāk zināšanas un prasmes, kas mūsdienās tiek izmantotas arvien retāk.
Kultūras mantojums nav tikai saglabāta ēka, mēbele vai priekšmets. Tā ir arī izpratne par to, kā tas tapis, ar kādiem materiāliem strādājuši iepriekšējo paaudžu meistari un kā šīs prasmes iespējams izmantot mūsdienās.
Šīs darbnīcas palīdzēja veidot tiltu starp vēsturisko amata prasmi un cilvēkiem, kuri to izmantos nākotnē - restaurējot muižu mēbeles, strādājot muzejos, mācoties restaurāciju vai vienkārši rūpīgi saglabājot kādu savas ģimenes mantotu priekšmetu.
Darbnīcas īsteno biedrība Lauku partnerība “Lielupe” sadarbībā ar Aktiivinen Pohjois-Satakunta no Somijas un Leader Linné Småland no Zviedrijas projektā “Dzīvais lauku kultūras mantojums”, Nr 26-00-C0LA19.333-000003, kas tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam pasākumā “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana”.
