Noslēdzošā moduļa pirmo nodarbību vadīja Lolita Ozoliņa, PhD, Latvijas Kultūras akadēmijas docente un LKA Kultūras un mākslu institūta pētniece, pievēršoties integrētās komunikācijas lomai kultūras mantojuma saglabāšanā un novadpētniecībā.

Galvenā atziņa: mantojums pats par sevi „nerunā" — tas kļūst dzīvs, pieredzams un saglabājams tikai caur komunikāciju.

Nodarbībā tika akcentēti vairāki būtiski aspekti, kas ir īpaši nozīmīgi novadpētniekiem, kopienu aktīvistiem, muzeju darbiniekiem un kultūras mantojuma glabātājiem:

Integrētā komunikācija kā stratēģiska pieeja — vienots, saskaņots vēstījums dažādos kanālos (personiskajā, rakstiskajā, elektroniskajā un vizuālajā komunikācijā), kas palīdz veidot uzticību un skaidru mantojuma stāstu.

Mērķauditorijas izpratne — svarīgi apzināties ne tikai, kas ir auditorija, bet arī kāpēc tieši šī auditorija ir uzrunājama konkrētajā mantojuma kontekstā.

Dialoga nozīme — komunikācija nav vienvirziena informācijas nodošana, bet savstarpēja saprašanās, līdzdalība un kopīga nozīmes veidošana.

Stāstniecība kā būtisks instruments — personiski, emocionāli un autentiski stāsti palīdz mantojumam kļūt saprotamam un nozīmīgam dažādām auditorijām.

Dažādie komunikācijas līmeņi — no intrapersonālās (cilvēks pats ar sevi) līdz grupu, kopienu un starpkultūru komunikācijai, kas īpaši svarīga vietējās identitātes un piederības veidošanā.

Kādi ir praktiskie ieguvumi?

  • Apzināt, kādu komunikācijas veidu izmantot konkrētā situācijā (saruna, pasākums, sociālie mediji, rakstiski materiāli);
  • Saprast, kā mantojuma stāsts jāpielāgo dažādiem auditorijas tipiem (vietējie iedzīvotāji, apmeklētāji, kultūras tūristi);
  • Izmantot digitālās platformas kā mūsdienīgu un pieejamu mantojuma komunikācijas vidi;
  • Veicināt kopienas līdzdalību, iesaistot cilvēkus stāstu, atmiņu un pieredžu kopradē.

Lejupielādēt prezentāciju (PDF) — Lolita Ozoliņa, PhD, LKA Kultūras un mākslu institūta pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas docente

Projekts tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam pasākumā "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana".